Close

March 6, 2014

Rīgas satiksme vs. Mobilly un vēl nedaudz

Autostāvvietu kases automāti

 

Trīs vārdos – kāpēc tas, kas notiek ar Rīgas satiksmi un Mobilly ir ļoti ļoti slikts precedents.

Īsā versija šī bloga ieraksta cēlonim – Rīgas satiksme pati ir sākusi (plāno) apkalpot elektroniskos maksājumus autostāvvietās. Līdz šim ļoti veiksmīgi to darīja Mobilly. Pamata neuzticēties Mobilly un tāpēc veidot savu sistēmu, nav.

Vienkārši tiek čakarēts uzņēmums, kuram ir visnotaļ labs tēls

Nekādā veidā nevienam uzņēmējam drošības sajūtu nerada situācija, kurā veiksmīgs uzņēmums, kuram ir labs tēls un kurš izceļas ar augstu servisa kvalitāti, nonāk lomā, kurā viņam ir jākonkurē ar valsts/pilsētas uzņēmumu.

Nepārprotiet, konkurence ir laba lieta, bet šādā gadījumā tā nav samērīga. Ja es gribētu situāciju dramatizēt (personiski man gan tā šķiet tiešām dramatiska un bīstama), es šo “konkurenci” salīdzinātu ar Dāvida un Goliāta cīņu.

Piemērs – pirms elektroenerģijas tirgus atvēršanas valsts atdalīja elektroenerģijas piegādātāju no tās pārdevēja – Latvenergo un Sadales tīkls. Kāpēc? Viens no iemesliem – lai vispār būtu iespējama konkurence. Šajā gadījumā izveidojas situācija, kas būtu radusies, ja iepriekšminētos uzņēmumus nesadalītu – citiem elektronerģijas pārdevējiem būtu jākonkurē ar elektroenerģijas pārdevēju Latvenergo, kurš arī būtu vienīgais iespējamais elektroenerģijas piegādes partneris. Nu, kāda konkurence, ja vienīgā iespēja konkurēt ir tikai tad, ja Tev daļa sava servisa ir jāpērk no tiešā konkurenta?

Uzņēmējiem, kas plāno uz priekšu, rēķina un skaita naudu, pietiks prāta nekad šādā lietā nelīst. Pārāk daudz mainīgo, kuri ir tiešā veidā konkurenta ietekmē.

Valsts un pašvaldību uzņēmumu organizācija, darbība un pārvaldība

Ar ļoti retiem izņēmumiem tā ir birokrātiska, lēna un neefektīva. Tāpat arī jāņem vērā aizdomas par korupciju un lieku naudas šķērdēšanu. Tieši Rīgas Satiksme ir uzņēmums, kurš bieži iekuļas šādos skandālos. Cerēsim, ka nepamatoti.

Privātie lietas dara ātrāk, efektīvāk un drosmīgāk. Kā pluss minams arī tas, ka privātie lietas dara uz sava rēķina, nevis par nodokļu maksātāju naudu. Tāpēc arī stipri vairāk domā, kā strādāt efektīvāk.

Uzskatu, ka secinājums, ka tā vietā, lai spelētos ar nodokļu naudu aizdomīgos veidos, labāk uzticēt lietas privātajiem un pelnīt no viņu veiksmīgās darbības (nodokļu, nevis kādā pelēkā veidā) ir prātīgāk un racionālāk.

Pašvaldībai ir jānodarbojas ar administratīvajiem jautājumiem, nevis biznesu. Tāds arī ir pašvaldības mērķis pēc būtības, BTW.

Sveiciens Nilam un Leonam!

Efektīvāk ir radīt godīgu un pārskatāmu spēles laukumu

Ne tikai šajā jomā, bet jebkurā – radot noteikumus un iespēju, atradīsies privātie uzņēmumi, kas atradīs veidu kā nopelnīt. Bieži vien – arī bez subsīdijām un vēlnezkādiem atbalstiem.

Konkrētajā gadījumā puse IT nozares jau gadiem čīkst, ka valsts un pašvaldība ir superiestagnējusi jautājumos attiecībā uz API un informācijas pieejamību. API – Application programming interface – protokoli, kas ļauj piekļūt informācijai. Piemēram, lai izveidotu sabiedriskā transporta maršrutu aplikāciju, ir nepieciešami tikai regulāri atjaunoti dati kādā universālā formātā (.xml, .csv – tās būtībā ir plikas teksta un ciparu rindas), pārējo izdarīs entuziastiski profesionāļi. Visiem pašvaldību un valsts uzņēmumiem būtu jāatver savas datu bankas un ar dažādiem noteikumiem, lai neciestu iedzīvotāju privātums, ļaut attīstīt dažādus servisus. Piemēram, katra iedzīvotāja komunālo pakalpojumu patēriņa un izmaksu informācija tiek glabāta arī elektroniski. Cik lieliski būtu, ja kāds izveidotu servisu, kurā katrs varētu pieslēgt savus piegādātājus un vienmēr redzēt ko un cik daudz viņš patērē gada griezumā? Tādējādi izdarot secinājumus un uzlabojot savu komunālo pakalpojumu patēriņa ergonomiku?

Nākamais solis ir paplašināt API un radīt iespējas ne tikai informēt, bet arī apkalpot patērētājus. Piemēram, izveidot norēķinu API. Lai es no vienas aplikācijas arī par visu katru mēnesi varētu samaksāt. Lietotājam tas nebūtu sarežģitāk kā pasūtīt draugiem.lv statistiku. Un arī pilsētai mazāk galvassāpju. Kādam tikai ir jāapsēžas, jāpadomā un jāsāk šīs lietas attīstīt.

Šobrīd tas nav iespējams, jo šajā ziņā, salīdzinājumā ar citām valstīm (ne visām, protams, bet neviens neliedz būt pirmajiem un labākajiem), pamatīgi atpaliekam. Tas vienkārši nav iespējams. Tas bēdīgi. Mums ir daudz gaišu prātu, kas to izdarītu arī par brīvu, jo apkārt man ir daudz cilvēku, kas labprāt dara lieliskas lietas arī tikai idejas vārdā un viņiem ir milzu prieks arī par vienkāršu “Paldies!”.

Par šo (datu pieejamības) tēmu varētu turpināt vēl un vēl. Ja kādam interesē par šo parunāties, mani kontakti ir viegli atrodami.

Latviešu Skype

Mūsu Skype nekad nenotiks, ja ik pa laikam kādu visiem redzamu un labu piemēru mēs noraksim. Mobilly ir kļuvis par nopietnu zīmolu – ne katram šādam uzņēmumam tas izdodas. Patiesībā, tas izdodas tikai retajiem. Uz katru veiksmīgo uzņēmumu, kurš “izsitas” (sveiciens Infogram zēniem), ir ļoti daudz tādu, kas tā arī izbeidzas. Ja mēs bradāsim un bojāsim tos, kuriem ir izdevies, vienam Jānim, kurš vēl dzīvo pie savas mammas, bet, iespējams, staigā ar miljonu ideju, būs stipri mazāk motivācijas mēģināt.

Rakstīju ātri, labojiet mani komentāros, ja esmu kur kļūdījies. Paldies par uzmanību!

The following two tabs change content below.

Māris Antons

Digitālā mārketinga menedžments at ground floor digital
Digitālās komunikācijas speciālists, ikdienā konsultē uzņēmumus. Pārzina mājaslapu, aplikāciju un programmatūras izstrādi, digitālo reklāmas kampaņu stratēģijas, veidošanu un vadību. Pateicoties plašajai pieredzei palīdz kā ārējais digitālais konsultants vispusīgā uzņēmumu digitālajā attīstībā, kas orientēta uz racionālu un efektīvu izaugsmi.

Latest posts by Māris Antons (see all)