Close

Komunikācija

Valsts saliedētība par 1000€/mēnesī

Ir viena lieta, par kuru cenšos runāt gan ar klientiem, gan lekcijās, gan citkārt, kad man jautā, kas tagad aktuāls Facebook’ā. Savulaik esmu ticies ar dažām valsts iestādēm, lai par šo runātu no drošības aspekta, bet tas viss ne ar ko nebeidzās. Tātad: Facebook ir kļuvis par maksas kanālu Izlikties, ka tā nav, nozīmē mānīt pašam sevi un attiecīgi būvēt savu mārketingu un komunikāciju uz naivu cerību. Facebook lapā nopublicēta ziņa labākajā gadījumā sasniedz 20-30% no cilvēkiem, kas nospieduši tai Like. Protams, ir izņēmumi, bet tie sastāda 1-2% no visām Facebook publicētajām ziņām. Gatavojoties kādai no lekcijām uzgāju tēzi, ka mārketinga kampaņā 20% budžeta ir “production” un 80% – medijiem. Respektīvi, ja TV klips izmaksā 20 000€, tad tā parādīšanai TV un citur budžetam būtu jābūt 80 000€. Jebkurā mediju kanālā vairāk līdzekļu tiek tērēts uz cilvēku sasniegšanu, nevis reklāmas materiāla izveidošanu. Izņemot sociālos medijus. Protams, kādreiz lietotāju sasniedzamība bija labāka un “savācot” 100 000 Like lapai varēja sasniegt nopietnu daļu no šiem lietotājiem. Latvijas gadījumā gan šādu stāstu ir gaužām maz – uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi. Un šobrīd arī 100 000 Like nav īsti nekādas lielās vērtības bez reklāmas budžeta. Visi, kas ar dažiem tūkstošiem Like ražo diendienā ziņas Facebook un tās nereklamē, sevi vienkārši nodarbina, nevis nodarbojas ar mārketingu vai komunikāciju. Facebook izmanto arī mūsu valstij nedraudzīgi ļaudis Vēlēšanas ASV izgaismoja nepatīkamu patiesību. Facebook un citi komunikācijas kanāli var tikt izmantoti arī nelāgu mērķu sasniegšanai un “sliktie” šīs platformas izmanto visai prasmīgi. Īsumā: tiek veidotas lapas, tiek veidotas grupas un šie ieraksti tiek pamatīgi reklamēti, kas nozīmē, ka tos ierauga tūkstoši. Šo pasākumu masivitāti ir grūti aptvert, novērtēt vai izmērīt, jo konkrētos ierakstus redz tikai tie, kam tie tiek reklamēti. Rīgas birojos sēžot nevienam nav ne jausmas, ko savās Facebook sienās redz cilvēki Latgalē. Pat aizbraucot uz turieni, to nebūs iespējams noteikt, jo visdrīzāk reklamētās ziņas netiek tēmētas tikai pēc atrašanās vietas. Facebook ļauj atlasīt mērķa grupas arī pēc valodas un pat apmeklētajām mājaslapām. Respektīvi, ja es Sputnik vai RT vietā veidotu reklāmas kampaņu, kas reklamētu Latvijas valstij kaitējošas ziņas Latvijas iedzīvotājiem, es atlasītu visus tos, kas bijuši kādā no šiem saitiem un apskatījuši vismaz 10 lapas un komunicē krieviski. Kā papildu indikatorus es izmantotu tos, kas ir dalījušies ar ziņām, rakstījuši komentārus un citādi pastiprināti iesaistījušies darbībās ar ziņu portālu. Papildus, es atlasītu vēl šiem lietotājiem vislīdzīgākos lietotājus, jo tos pārliecināt par Latvijas kaitīgumu būtu visvienkāršāk. Un darītu šo ilgtermiņā. Vai mēs savas ziņas piegādājam to mērķauditorijai? Mums ir Latvijas Sabiedriskie mediji, kuru sadaļā “Par mums” ir šāds teikums: Ziņu portāla izveidi paredz Ministru kabineta programma sabiedrības saliedēšanas, nacionālās identitātes un valsts valodas pozīcijas nostiprināšanai, kas tapa 2012.gada pavasarī. Problēma ir tāda, ka ir beigušies tie laiki, kad cilvēki skatījās to, ko translēja TV vai varēja pasūtīt ik rītu uz mājām. Mūsdienās lielai daļa sabiedrības ir iemīta taciņa uz vienu vai otru portālu + tiek pieķerts tas, kas parādās Facebook ziņu lentēs. Mēs nevaram piespiest cilvēkus skatīties tos kanālus, kurus mēs gribētu, lai viņi skatās, vai […]

marts 5, 2018

Ok, Facebook konkursi ir slikta prakse, bet ko tad likt to vietā?

Runājot par FB komunikāciju (vai jebko citu, ja vien esi latvietis, hehe), ir ļoti viegli pateikt, ka viss ir slikti. Es to arī esmu darījis, rakstot par Like& Share konkursiem un jauno konkursu veidu, kur komentāros jāietago draugi. Sarežģītāk ir pateikt, ko tad darīt situācijā, kad mēnesī ir paredzēts publicēt 10 ziņas, bet vienkārši nav iespējams vairs izdomāt, ko gan varētu pateikt veļas pulveris/cepums/šņabis/T-krekls. Šodien sanāca viena veselīga diskusija ar profesionāļiem par to, vai ieraksti, kuros var nobalsot par vienu otru izvēli ar Fb reakcijām, ir ok. Un runa pat nebija par konkursu – vienkārši lietotājiem sniegtu iespēju izteikt savu viedokli. Manuprāt, šis engagement veids ir tehnisks un tam nav nekāda sakara ar reālu aizkustinājumu vai sajūtu, ka ar zīmolu esi uz viena viļņa – kā tas ir ar reklāmu klipiem, kas patiešām aizkustina. Viens no maniem favorītiem ir Under Armour kampaņa ar Felpsu pirms viņa pēdējās olimpiādes, par kuru jau bija zināms, ka tās būs viņa pēdējās Olimpiskās spēles. Iesaku noskatīties, man pirmajā reizē bija slapjas acis. Lai arī mans engagement, skatoties šo klipu, nekur tehniski neatainojas, tas ir daudz īstāks par to, kas parādās, ja es nospiežu sirsniņu pie ieraksta, kurā jāizvēlās mīļākais gadalaiks ar kādu no Facebook reakcijām. Šis ir mans (rediģētais) komentārs/atbilde uz jautājumu par to, ko tad darām, ja klienti mums lūdz veidot šādus ierakstus. Tai daļai klientu, kuriem saturs vai stratēģijas nāk no citurienes, man diemžēl nav iespējas darīt neko citu kā pēc iespējas labāk adaptēt saturu. Ja kāds Spānijā HQ ir nolēmis, ka novembrī vienā ierakstā būs balsošana ar FB reakcijām, tad arī Latvijā būs balsošana ar FB reakcijām. Lai cik ļoti man to negribētos. Lokālajiem klientiem, kuriem esam stratēģiskais partneris, pārsvarā nestrādājam ar saturu, bet tiem dažiem, kuriem strādājam, šādas lietas nedarām. Esam veikuši izglītojošo darbu, rādījuši datus, argumentējuši un nekad nekad nekad neesam piedāvājuši nevienu konkursu, balsošanu vai ko tamlīdzīgu. Šo esam kaut kā veiksmīgi sakārtojuši. Lielai daļai klientu satura radīšanu vispār esam minimizējuši līdz minimumam (jā, paši sev nogriezuši apmaksātās stundas) un pārlikuši šādu ierakstu budžetus uz paid reach. Respektīvi, ja nav obligāti mēnesī jāsaražo 15 satura vienības, tad saturu jebkam izdomāt ir vieglāk un mēneša plānā nav jāliek šādas lietas. Miljona jautājums – ko tad likt šādu pasākumu vietā? Neko. Kādreiz Stendzenieks teica, ka uzņēmumu/zīmolu jubileju kampaņas ir bezjēdzīgas. Nu, šo es lieku tajā pašā kategorijā. Tad jau tiešām labāk vienkārši salikt produkta attēlu, nosaukumu, cenu un palaist ar apmaksāto reklāmu. Baigi gari sanāca. Vobšem, neviens jau no šī nenomirst, bet man nepatīk, es izvairos un daru to zināmu citiem – it īpaši saviem klientiem. Ja kvalitāte ir svarīgāka par kvantitāti, tad tam ir jāparādās arī darbos – pat, ja tas nozīmē vienu nedēļu nepublicēt neko – par spīti tam, ka plānā ir paredzēts, ka būs ieraksts. Pat ne konkursu vai jautājumu. Neviens pat nepamanīs. ;) NB! Ja runā par legalitāti, tad šādi ieraksti nav aizliegti un ir pat paredzēti Facebook noteikumos (ar izņēmumiem). Lejuplādēt reakciju attēlus un iepazīties ar to lietošanas vadlīnijām var Fb resursu sadaļā.

novembris 8, 2017

Ietago draugu – jaunais Like & Share

like share ietago draugu

Kādu laiku atpakaļ jau rakstīju par Like&Share konkursiem – pieminot to bezjēdzību, slikto stilu un neatbilstību Facebook noteikumiem. Links uz rakstu – “Facebook” konkursi, kuros figurē vārdi “Share” un “Like”- vai tas ir slikti? Šķiet, ka ir pienācis parunāt par vienu lietu, kuru ikdienā Facebook redzam ik uz soļa – ieraksti (parasti ar attēliem), kas aicina vienā vai otrā veidā ietagot draugu. Visbiežāk manāmās kombinācijas – “ietago draugu, kuram noderēs/vēlies uzdāvināt/gribētos produktu X” un “Ietago draugus, ar kuriem kopā gribētu piedzīvot notikumu X”. Protams, vēlāk tiek solīta izloze, kurā laimīgie uzvarētāji tiešām varēs izbaudīt apsolīto balvu. Ir tāda lieta, ka dažkārt šādi konkursi notiek bez seguma, proti, konkurss ir, bet balvu fonda nav. Katra paša ziņā ir izvērtēt, cik uzticams ir konkurss, tā balvu fonds un/vai tā organizatori. Šoreiz gan vairāk par tiem konkursiem, kurus rīko īsti zīmoli ar īstām balvām un īstām izlozēm. Neatbilstība Facebook noteikumiem Šī ir lieta, kas droši vien nav ienākusi prātā lielākajai daļai zīmolu pārstāvju, kas rīko šāda veida aktivitātes savās Facebook lapās. Facebook diezgan konkrēti pasaka, ko drīkst un ko nedrīkst darīt Facebook lapās: Promotions may be administered on Pages or within apps on Facebook. Personal Timelines and friend connections must not be used to administer promotions (ex: “share on your Timeline to enter” or “share on your friend’s Timeline to get additional entries”, and “tag your friends in this post to enter” are not permitted). Pilnie Facebook lapu noteikumi Cik “bīstami” tas ir? Ja godīgi – droši vien necik. Es neesmu dzirdējis nevienu gadījumu, ka Latvijā būtu sodīta kāda Facebook lapa par konkursu neatbilstību noteikumiem. Patiesībā, es neesmu dzirdējis, ka tā būtu noticis arī jebkur citur. Potenciāli, kādā brīdī Facebook varētu sākt veltīt kaut kādu uzmanību šai lietai, bet, lai kā man arī to gribētos, es nedomāju, ka tas notiks pēkšņi, tuvākajā laikā un kur nu vēl mūsu valsts teritorijā. Ētika ir tāda interesanta lieta, kas lielā mērā atkarīga arī no tā, kā pieņemts uzvesties un katra paša ziņā ir izvērtēt, cik ļoti svarīgi ir ņemt vērā iekšējos Facebook noteikumus. Mēs tos ņemam vērā un izglītojam arī savus klientus par šīm lietām – uz vienas rokas pirkstiem (un nevajag pat pusi no tiem) varu saskaitīt šādus konkursus, kurus esam rīkojuši dažu pēdējo gadu laikā. Lielākoties, jo zīmolu globālie HQ pieprasa aktivitātes uz Zsv visos tirgos, bet ne visos tirgos piešķir tām arī budžetu. Tā vienkārši ir realitāte un dažreiz ir jādara tas, kas ir jādara pat, ja perfektā pasaulē es vienu vai otru lietu izvēlētos nedarīt. Ietago draugu konkursu efektivitāte Daudzus gadus atpakaļ, kad vēl strādāju stipri lielākā struktūrā, šādu klientu, kuriem tika veidotas dažādas aktivitātes sociālajos tīklos, manā daļējā pārziņā bija stipri vairāk, mēs piefiksējām vienu lietu. Ir tādas Like&Share ģimenes – vienu dienu aģentūrā ierodas dāma, kas paņem balvas ne tikai sev, kuras ir vinnējusi dažādu zīmolu konkursos, bet arī pa komplektiņam māsai, vīram, mammai un bērnam. Ir divas lietas, kuras šādu konkursu rīkotāji norāda pie ieguvumiem – papildu bezmaksas reach (sasniegtie lietotāji) un engagement. Reach Daudz lētāk šo reach var […]

oktobris 24, 2017

Kā atšķiras dažādi digitālās komunikācijas kanāli – owned, earned & paid

Runājot par digitālo komunikāciju un to, kādas funkcijas pilda katrs kanāls, man patīk “sagriezt” komunikācijas kanālus pēc tā, cik lielā uzņēmuma/zīmola kontrolē tie atrodas. Pēc šī iedalījuma, visus komunikācijas kanālus var sadalīt trīs kategorijās: mediji, kas pieder zīmolam/uzņēmumam mediji, kurus zīmols uzņēmums ir nopelnījis, bet tie nav pilnā tā kontrolē pirktie mediji – tie nav ne nopelnīti, ne piederoši, bet par samaksu ar to palīdzību uzņēmums var uzrunāt sevi interesējošās auditorijas Piederošie mediji – pieder zīmolam, ir pilnīgā tā kontrolē Piederošo mediju nozīmīgākā īpašība – uzņēmums tos pilnībā kontrolē, neviena trešā puse nevar ietekmēt to formātu, saturu vai pieejamību. Kā zīmols izvēlēsies sevi prezentēt, tā tas arī tiks atrādīts lietotājiem, apmeklētājiem. Daži piederošo mediju piemēri, kas redzami arī attēlā: Mājaslapa Newsletter Fizisks buklets, produktu katalogs utt. Uzņēmuma struktūrvienība (veikals, birojs, klientu pieņemšanas telpas) Protams, visi šie formāti pakļaujas kaut kādam regulējumam dēļ fizikas, regulējošajām iestādēm u.c., bet neviens cits uzņēmums nevar atnākt un norādīt – kur atradīsies logo, kas tiks nodots papildus uzņēmuma saturam, kas drīkst piekļūt šiem medijiem utt. Nopelnītie mediji – pieejami zīmolam pastarpināti, atrodas tikai daļējā tā kontrolē Nopelnītie mediji – zīmola iegūta auditorija, kas pieejama uz laiku un vidē, kuru uzņēmums nekontrolē pilnībā. Piemēri: Preses relīzes pārpublicēšana kādā blogā, ziņu portālā, drukātajā presē un tamlīdzīgi Zīmola profils Facebook, Twitter vai jebkurā citā sociālajā platformā ar Like nospiedušajiem, sekotājiem utt. Auditorija, kas sasniegta ar lietotāja/-u share, like, retweet u.c. Kopīgais šiem mediju kanāliem – uzņēmums ir sasniedzis auditoriju, bet īsti nekontrolē saturu un/vai formātu. Piemēram, uzņēmumam nav kontroles, ko ar preses relīzi izdarīs žurnālists vai blogeris; ko pierakstīs klāt lietotājos nošērotai ziņai; kādus jaunumus vai ierobežojumus ieviesīs sociālās platformas. Lai arī kaut kādā mērā bez maksas, šīs nav vides, kurās izveidot ilgtermiņa kontaktu ar patērētāju. Piemēram, nošērotas ziņas gadījumā nevar zināt, vai vēl kādreiz konkrētu lietotāju sasniegs vēl kāds Share. Facebook lapai Like nospiedis lietotājs arī nav gluži tādā pašā vērtībā kā šī lietotāja epasta adrese – ja epastu varēs nosūtīt vienmēr (ar zināmiem nosacījumiem), tad sasniegt šo pašu cilvēku ar Facebook ierakstiem jau būs stipri sarežģītāk, vai arī par maksu – par ko nākošie paragrāfi. Maksas mediju kanāli – zīmols maksā par ziņas piegādi Šie kanāli ir ar ļoti skaidriem spēles noteikumiem – lai sasniegtu auditoriju, vienkārši samaksā Piemēri: Baneri portālos, maksas raksti Baneri/reklāmas Google, Facebook, Twitter un citās platformās Vides reklāma TV, radio un citu mediju reklāmas Kopīgā iezīme – šie ir maksas mediju kanāli, kuros parasti izvieto ļoti konkrētas ziņas ar konkrētu mērķi, visbiežāk – ietekmēt cilvēku uzvedību. Piemēram, imidža klips asociē zīmolu ar konkrētām vērtībām, izpārdošanas kampaņa motivē doties uz veikalu izdarīt pirkumu vai kategorijas reklāma runā par konkrētas produktu grupas pozitīvo pienesumu. Par kampaņu veidiem palasīt vispār iesaku, bet tur Google nāks talkā labāk. Ir arī dažādi veidi, kā šīs auditorijas atlasa – pēc ieradumiem, pēc demogrāfiskiem rādītājiem, pēc konkrētām veiktajām darbībām internetā, bet par to kādreiz tālākā nākotnē. Kur te atrodas sociālās platformas? Kad pirms vairāk kā sešiem gadiem sāku strādāt šajā nozarē, kaut kur pat manīju, ka sociālos tīklus pieskaita […]

augusts 14, 2017

Facebook lapas īsā adrese, profila foto un vāka (cover) attēls

Šīs trīs salīdzinoši vienkāršās lietas dažkārt tiek izmantotas nepraktiski vai neatbilstoši – visbiežāk tāpēc, ka neaizdomājamies, kā lietotāji lieto Facebook. Tātad, ja runājam par lapu apmeklēšanu – lietotāji neapmeklē Facebook lapas. Visbiežāk, lietotājs Facebook lapu redz 1x mūžā – vienreiz ieiet, nospiež Like/Follow un turpmāk komunicē ar uzņēmumu, kad ierauga ierakstus savā sienā. Facebook lapa nav ziņu portāls, kuru lietotāji apmeklē, lai tikai apskatītos, kas jauns. To, kas jauns, Facebook lietotāji redz savās sienās – nekur nav jāiet. Facebook lapas profila attēls Šis ir kā pases bilde – vispareizāk būtu likt logo, lai tad, kad cilvēks atver lapu, viņš uzreiz redz, vai ir nonācis pareizajā lapā. Otrs, kas vēl svarīgāk – labs profila attēls nodrošinās to, ka, ieraugot Facebook ziņu straumē ierakstu, kas nāk no lapas, lietotājs uzreiz spēs identificēt ziņas autoru – lapu. Svarīga lieta, kas jāņem vērā – kad lapas ziņas parādās uz sienas, profila attēlam paredzētā vieta ir ļoti maza. Tāpēc gari, smalki logo vai saukļi nestrādās. Piemēram, šis ieraksts. Logo ir redzams,  bet teksts, kas zem tā, nav salasāms. Tas varbūt ir redzams, kad atver pašu lapu, bet šajā situācijā tas vairāk traucē, nekā sniedz kādu pievienoto vērtību. Labāk būtu bijis izmantot šos 40×40 pikseļus aizpildot tos ar logo, lai tas ir skaidrāk saredzams. Uzņēmuma nosaukumam ir vieta blakus. Šajā gadījumā – “Drifta halle”. Varbūt šajā gadījumā ir kādi īpaši apsvērumi šādam izvietojumam, bet lielākoties profila attēlu ieteicams attēlot maksimāli lielu un saprotamu. Ja nosaukums ir gars, bieži tiek izmantots pirmais burts – saīsinātā logo versija (https://www.facebook.com/mashable/) vai pats logo (https://www.facebook.com/nike/) Īsā Facebook adrese Pavisam vienkārši – īso Fb linku ir vieglāk atcerēties, uzlikt uz vizītkartes vai norādīt tirdzniecības vietās. Tas arī palīdz labāk kotēties Google rezultātos, ja īsā adrese sakrīt ar lapas nosaukumu. Šo lietu vienreiz ir jāizdara un tad par to var aizmirst. Pēc tam šis username ir lapas adrese – piemēram, facebook.com/uznemums Cover (vāka) bilde foto/video Nesen ir parādījusies iespēja cover bildes vietā ielikt video, bet vairāk par foto – šī ir sadaļa, kur pateikt svarīgāko, radīt noskaņu vai šīs lietas apvienot. Jāsaprot, ka šis ir tas, kas ir pirmais, ko cilvēks pamana atverot lapu – lielākais attēls. Nemeklēšu piemērus, ko ar šo nekustamo īpašumu var iesākt – citi to jau ir izdarījuši labāk par mani: https://designschool.canva.com/blog/50-creative-facebook-covers-to-inspire-you/ Kas man šķiet interesanti, tagad var ielikt arī video. Man kā digitālajam speciālistam tas varbūt nenozīmē tik daudz, jo nevienu neinteresē kā es izskatos, kad sēžu pie datora, bet tiem, kas kaut ko ražo vai dara, iesaku paspēlēties ar šo formātu. Video pasaka daudz vairāk kā bildes vai teksti. Vienreiz parādīt, kā top maize vai piena ražotājam nofilmēt time-lapse ar gotiņām laukā ir daudz emocionāli iespaidīgāk, nekā stāstīt, ka piens ir veselīgs vai maize ar mīlestību cepta. :) Kas ir kas Īsais rezumē – logo vieta ir profila attēls, cover bilde ir iespaida atstāšanai un īsā adrese – dzīves un klientu ērtībai.

jūlijs 19, 2017

5 gadījumi, kad sabiedriskās attiecības internetu dara nepareizi

Ikdienā ik pa laikam gadās redzēt, ka, līdz galam neizmantotu digitālo iespēju dēļ, sabiedrisko attiecību aktivitātes nesasniedz tos rezultātus, ko varētu sasniegt, ja pārzinātu un izmantotu digitālos komunikācijas kanālus. Satura radīšana, kas netiek izplatīts Kādā brīdī ir radies mīts, ka sociālajos tīklos būt aktīvam visu laiku nozīmē nepārtrauktu satura radīšanu. Lai cik nepareizi tas arī nebūtu, šoreiz par citu. Visbiežāk, kad atveru kādu Facebook lapu, redzu to, ka lielākajai daļai ziņu ir tikai daži Like. Tas nozīmē tikai vienu – saturs tiek publicēts ar domu, ka “sekotāji” taču to ieraudzīs. Tā jau sen nav patiesība – sociālajos tīklos valda algoritmi, kas saturu parāda tikai niecīgai daļai sekotāju. Ja saturs ir radīts, tas ir pelnījis, lai to izplatītu. Neviens taču neveidotu TV klipu, kas maksā tūkstošus, lai parādītu to tikai dažiem pašiem lojālākajiem klientiem. Sociālo tīklu saturs maksā (parasti) daudz mazāk, bet princips tas pats – ja saturs netiek nekā reklamēts, tā radīšanā iztērētie resursi (gan cilvēkstundas, gan mantiskie, gan finansiālie) tiek izmesti vējā. Veiksmes formula – maz satura, daudz acu pāru. Kampaņu neatbalstīšana Google meklētājā Šo kļūdu pieļauj visas aģentūras, ne tikai PR – ja kaut kas tiek reklamēts presē, TV, radio, pat internetā, ir loģiski sagaidāms, ka cilvēki, kas redzējuši konkrēto saturu (preses relīzes saturs, TV reklāma – nav svarīgs formāts) un būs ieinteresēti, centīsies par to uzzināt vairāk. Sagatavojoties šādai iespējamībai ir jābūt uzstādītai Google Adwords kampaņai, lai cilvēks, pēc tam, kad uzzin par šo notikumu un mēģina atrast vairāk informācijas, to arī atrastu. Piemēram, desu kombināts izlaiž jaunu desu, ir aktīva kampaņa un tas tiek pieminēts rīta ziņās: “Desas “Karlsons” atklāšanas pasākumā uzstājas skolnieki un apgāž skatuvi”. Kas notiek tālāk? Cilvēks meklētājā ieraksta “desa karlsons” un neko neatrod. Pazaudēts interesents un, iespējams, arī pirkums. PR krīžu gadījumā – ieinteresēto lietotāju nenovirzīšana uz pārbaudītu informāciju Atkal piemērs – parādās ziņa, ka kāda uzņēmumā ražotās konfektēs atrasti plastmasas gabali. Pieņemsim, ka to ir uzrakstījis kāds riebīgs blogeris un tam nav nekāda pamata. Visam citam, kas paralēli šādā situācijā tiek darīts, ātri jāsagatavo adwords kampaņa, kas lietotājus, kas meklēs, piemēram, “plastmasa konfektēs”, vedīs uz uzņēmuma mājaslapu vai jebkuru citu avotu, kur atrodama informācija, kas argumentēti apgāž un atspēko nepamatotos apgalvojumus. Šāda rīcība mazina nekontrolētu baumošanu un informācijas izplatību. Vienkāršs risinājums, kas nemaksā daudz, bet palīdz ieinteresētajiem iepazīties ar informāciju no pirmavota. Lietotāju  nesegmentēšana Tas, ko gudrākās aģentūras zina jau sen – spēks ir lietotāju segmentēšanā. Var jau iziet ārā uz ielas un katram garāmgājējam mēģināt izīrēt kalnu slēpes, bet daudz lielāka efektivitāte šim procesam būs, ja tas tiks darīts Žagarkalnā. Tieši tāpat ir arī internetā – uzlikt “boost post” un norādīt vecumu vēlamajai auditorijai ir tas pats, kas Rīgas centrā mēģināt iznomāt kalnu slēpes. Varbūt kāds arī paņems, bet nu. Lai ziņas sasniegtu labākos rezultātus, tās ir jāmēģina trāpīt pēc iespējas precīzākai mērķauditorijai. To var izdarīt ļoti dažādos veidos – pie katras aktivitātes ieteiktu vismaz simts eiro ieguldīt sarunā ar digitālu lietpratēju. Tas var visu aktivitāti padarīt daudzkārtīgi efektīvāku. Tas attiecas ne tikai uz laiku/vietu, bet arī uz to, kādās attiecībās lietotājs ir ar zīmolu – […]

marts 13, 2017

Kas ir sociālo mediju speciālists?

Īsā atbilde – sabiedrisko attiecību speciālista un reklāmista krustojums. Sociālās platformas ir vēl viens mediju kanāls blakus TV, avīzēm, žurnāliem un portāliem. Atšķirība tikai tāda, ka grūtāk novilkt robežu: ja apmaksāts baneris vai TV klips iekrīt reklāmista lauciņā, bet iepakot informāciju žurnālistam, lai tas to nodotu tālāk saviem lasītājiem – tas ir PR speciālista darbs tad sociālās platformas ir kaut kur pa vidu – ziņai ir gan jāpārdod produkts, gan vēlams, lai tā būtu pietiekoši saistoša, lai cilvēki ar to interaktētu un varbūt pat nodotu tālāk. Kopīraiteris (copywriter) Dažkārt mani pārsteidz, cik ļoti sekli sociālajās platformās uzvedas tie paši zīmoli, kuri desmitiem un simtiem tūkstošu gadā tērē ATL (TV, prese, žurnāli, radio) kampaņās. Šajos brīžos pirmā doma – labāk nebūtu darījuši neko. Un tiešām, arī mūsdienās sociālajās platformās nedarīt neko arī ir variants. Padomājiet paši – cik daudziem zīmoliem, no tiem, kurus ikdienā iegādājaties, jūs sekojat arī sociālajās platformās? Atklāšu noslēpumu – liela daļa no šiem zīmoliem nav ne twitter, ne facebook, ne arī kādā citā sociālajā platformā. Tas bija ievads tam, ka labāk nedarīt vispār nekā darīt slikti. Kā darīt labi? Maksāt cilvēkam, kurš ņems vērā veselo saprātu, zīmola vadlīnijas un sociālo platformu etiķeti. Pavisam labi, ja šis cilvēks ir arī radošs un spēj pārsteigt, nevis vienkārši kopēt citu zīmolu un profilu formātus, saturu un idejas. Labākie vietējie piemēri arī ir bijuši, kad pie sociālajām platformām ir ķērušās radošās aģentūras un uzticējušas šo darbu labiem tekstu autoriem – Reāls Cīsiņš, piemēram, kuru savulaik darīja mooz (tā es atceros – sakiet, ja kļūdos). Tad pati ziņa arī sanāk pietiekoši interesanta/pārsteidzoša/izklaidējoša, lai cilvēki to padotu tālāk. Reklāmists Sociālās platformas ir maksas kanāls – nereklamējot ziņas un paļaujoties uz to, ka tās saņems lapas “sekotāji” jūs gluži vienkārši metat naudu tukšā akā. Neviens saprātīgs cilvēks taču neiztērēs visu naudu uz Ziemassvētku kartiņām un aploksnēm, lai beigās saprastu, ka nav naudas pastmarkām, vai ne? Vai arī uzņēmuma vadītājs neiztērēs 20 000 € uz reklāmas klipu, lai parādītu to tikai saviem bērniem? Analoģiski ir gatavot saturu sociālajām platformām un pēc tam nesamaksāt par to, ka to ieraudzīs mērķauditorija. Paejot gabaliņu tālāk, būtu feini, ja sociālo tīklu speciālists ne tikai prastu nospiest “Boost” pogu zem kārtējā ieraksta Facebook lapā, bet zinātu arī to, kā nomerķēt šo ziņu, lai to ieraudzītu tieši tie, kas visdrīzāk varētu izdarīt pirkumu. Un te nu bez zināšanām mediju pirkšanā digitālā mārketinga tehnikās nekādīgi. Paejot gabaliņu vistālāk – vislabāk, ja sociālo mediju speciālists var pateikt, vai pēc viņa ieraksta kāds ir izdarījis pirkumu interneta veikalā. Es varu. :) Bieži arī izrādās, ka katrs reklāmā ieguldīts eiro atnes atpakaļ 2x vairāk eiro nekā tas, kas ir ieguldīts saturā. Ar Like algas un dividendes vēl joprojām izmaksāt nevar. Sabiedrisko attiecību speciālists Tas, kas notiek tajā Facebook, ir publiski. Ne tā, ka visus ierakstus ierauga visi, bet tā, ka to vienu neveiksmi kāds ieliks skrīnšotā un tad gan to ieraudzīs visi. Tāpēc vienmēr ir jāpatur prātā, kas ir uzņēmuma vērtības, ko uzņēmums nekad nedrīkst teikt, kādās sarunās uzņēmums neielaižas. Lai man piedod jaunieši, bet es stipri šaubos, […]

janvāris 24, 2017

Nedēļas dienas un diennakts stundas, kad cilvēki visvairāk klikšķina uz reklāmām

CPM CTR Facebook 2016 Latvija

Šogad, lai saprastu ko vairāk par to, kāda ir lielā bilde, esmu iesācis uzkrāt un ikdienā kā benchmark’u izmantot dažādus datus. Tā kā skaitļi man sagādā neviltotu prieku, ar dažiem padalīšos. Šie ir apvienotie dati no visiem ground floor digital Facebook reklāmas kontiem apkopotā veidā. Jāatzīmē, ka ir kampaņu formāti, kuriem klikšķi netiek skaitīti, tāpēc šeit uzrādītais CPC ir augstāks, nekā īstenībā – izdevumi par, piemēram, Facebook event kampaņām šeit ir ņemti aprēķinos, bet klikšķi pie šo kampaņu rezultātiem ir 0. Impresiju skaits – 8 ciparu skaitlis. Ko nu daudz, ķeramies klāt. Vidējais CPM – 0,835 € Šo izvilku kā pirmo, jo ikdienā, it īpaši ar jauniem klientiem runājot par reklāmas efektivitāti, izmantojam praktiskus aprēķinus un vēsturiskos datus, lai pierādītu to, ka mediju budžets Facebook platformā ir nevis opcija, bet nepieciešamība – citādāk tiek tērēti budžeti satura radīšanai, kuru neviens neredz. Neviens taču negatavotu maketu žurnālam, kuru lasa tikai 1000 cilvēki vai netērētu naudu TV klipam, ja nebūtu desmitos tūkstošu mērāmas auditorijas. Lai arī Facebook ziņas maksā mazāk nekā TV klipi, arī to radīšana prasa resursus un, lai tie tiktu izmantoti efektīvāki, ir jāparūpējas par to, lai tās sasniegtu auditoriju. Šo skaitli tad arī var izmantot kā atskaites punktu atbildot uz jautājumu – ja mēs reklamēsim ierakstus, cik cilvēkus mēs sasniegsim? Atbilde – vidēji par eiro mēs varam sasniegt vairāk nekā 1000 cilvēkus. Līdz zināmai robežai, protams. Kurās nedēļas dienās cilvēki klikšķina vairāk?   CTR un CPC dažādās nedēļas dienās 2016. gadā Facebook Create your own infographics Dienās, kad klikšķina vairāk, cena par klikšķi arī ir zemāka – it īpaši, ja salīdzina nedēļas nogali pret darba dienām. Tiesa, ja mēra konversijas, tad dati gan mēdz nesakrist – ir lietas, kuras cilvēki brīvdienās nepērk un otrādi. Arī darba laiks ir ar saviem “untumiem”. Konkrētus piemērus gan ārā nevilkšu, jo tad ātri vien varētu izskaitļot arī konkrētus klientus. :) Kuros diennakts laikos cilvēki klikšķina vairāk? Copy: CTR un CPC dažādās nedēļas dienās 2016. gadā Facebook Create your own infographics Šeit viss gan vairs neizskatās tik viennozīmīgi. Naktī dažas stundas klikšķi maksā ļoti maz – tiesa, no 2:00-6:00 absolūtos skaitļos aktivitāte arī ir ~10x mazāka nekā diennakts aktīvākajā laikā no 21:00 līdz 23:00. Tas, kas redzams datos – lielākā aktivitāte ir tieši rīta stundās un pēc darba dienas beigām. Attiecīgi, šīs lietas der ņemt vērā, ja tiek plānots laiks, kad tiek publicēti ieraksti sociālajos tīklos. Šos datus gan vajadzētu izmantot tikai viena zīmola ietvaros – katram zīmolam šīs tendences atšķiras. Lai 2017. gadā lētas reklāmas un vērtīgi klikšķi!

decembris 13, 2016

Kā apvienot divas Facebook lapas, no kurām administrators esi tikai vienai?

Ulubele Facebook lapa

Nesen palīdzību lūdza dzīvnieku patversmes “Ulubele” cilvēki, jo ar viņiem bija notikusi samērā klasiska lieta – ir Facebook lapa, kas savulaik izveidota, bet tajā pašā laikā eksistē cita lapa ar nosaukumu Ulubele, kurai nav adminstratoru, bet ir diezgan daudz like un cilvēki atzīmējas tajā, nevis īstajā lapā. Šādi izskatās īstā Ulubeles lapa: Šādi izskatās lapa, kurai nav administratoru (Ulubeles automātiski ģenerētajai lapai screenshot uztaisīt aizmirsu): Pirmais solis – iegūt pieeju neoficiālajai lapai Lapas vienā brīdī būs jāapvieno, bet, lai līdz tam nonāktu, abām apvienojamām lapām ir jābūt pilnām administratora pieejām. Diemžēl, lietojot Facebook no Latvijas, Facebook sniedz ierobežotas iespējas, tāpēc vajadzēs piemānīt Facebook, ka atrodaties kādā no tirgiem, kur ir vairāk iespēju. Es parasti izvēlos ASV un izmantoju kādu no VPN piedāvātajām iespējām, lai paslēptu savu atrašanās vietu. Tātad, kad Facebook domā, ka atrodamies citur, izmainās šajā lapā pieejamo iespēju saraksts: Ar zaļo rāmi pieejamās iespējas ir tās, kas kļūst pieejamas uzreiz pēc paslēpšanās. Šajā gadījumā izvēlējos apakšējo versiju un uzsāku procesu, kas beigās noveda pie adminstratora pieejas piešķiršanai lapai. Protams, pa vidu bija pārpratumi un cīņa ar FB support cilvēkiem + bija jānosūta elektrības rēķins ar uzņēmuma rekvizītiem, bet tas tika izdarīts un šis posms noslēdzās veiksmīgi. Otrais solis – lapu nosaukumu novienādošana Tā kā viena lapa saucās “Ulubele”, bet otra – “Dzīvnieku patversme “Ulubele””, Facebook pusei likās nepieņemami, ka lapas ar tik dažādiem nosaukumiem tiek apvienotas. Tad nu jauniegūtajai lapai arī tika mainīts nosaukums, lai tie sakristu. Tas arī veiksmīgi un ātri tik izdarīts lapas uzstādījumos. Bija gan jāgaida nedēļu, lai FB apstiprinātu šo nosaukuma maiņu. Trešais solis – lapu apvienošana Page –> Settings –> General –> Merge pages Galvenais – nesajaukt, kuru lapu kurai pievieno, jo tās lapas saturs, kura tiek pielikta klāt “galvenajai” lapai, saturs pazudīs. Tiek pievienoti Like un vēl daži sīkumi. Un done, Ulubeles galvenā lapa bija kļuvusi par ~ 1 000 sekotājiem bagātāka. Kā novērst to, ka veidojas lapu dublikāti? Ulubeles un daudzu citu uzņēmumu gadījumā lapu kloni veidojas, jo galvenajā/īstenajā lapā pirms tam nav līdz galam precīzi norādīta adrese pēc Facebook prasībām. Kā zināt vai adrese ir labi un pareizi norādīta? Lapas aprakstos un uzstādījumos zem adreses ir jābūt redzamai kartei, kurā Facebook atzīmē atrašanās vietu pēc ievadītās adreses. Ja šīs kartes tur nav, tas nozīmē, ka Facebook “nenolasa” ievadīto adresi un nezin, kur ļaut cilvēkiem atzīmēties. Tad arī veidojas šīs papildu lapas, jo cilvēks, pats ierakstot Vietas nosaukumu, kur atzīmējas, būtībā izveido jaunu lapu. Tam kartes logam ir jāizskatās šādi:

jūnijs 27, 2016

Kā pareizi piedalīties Facebook konkursos

lottery-ticket

Kārtējo reizi Facebook platformā kāds muļķo lietotājus ar viltotu konkursu. Saturs redzams bildē, bet īsumā – 500 laimīgie saņems pa četrām aviobiļetēm uz jebkuru vietu pasaulē plus 5000$ kabatas naudā.   Mani tas pamudināja uzrakstīt īsu ierakstu savā profilā, kurā skaidroju, kā izvairīties no krāpniekiem. Lai paliktu arhīviem un būtu atrodams arī Google, nedaudz izvērstāks šis skaidrojums arī šeit. Reiz rakstīju, arī par to, kāpēc, no uzņēmumu puses raugoties, Like&Share konkursu konceptu izvēlēties nevajadzētu. Tātad, signāli, kas liecina, ka konkurss nav īsts: Slavena zīmola lapai ir maz sekotāju (ekrānšāviņā redzamajai Virgin lapai tikai 7000 “fanu”) – tā nemēdz notikt; Lapā praktiski nav publicētas nekādas citas ziņas (nav bilžu, pirmais ieraksts veikts tikai pirms nedēļas utt.) – var gadīties, bet reālu uzņēmumu lapās ir daudz vairāk informācijas, attēli utt.; Lapai nav zilais ķeksītis, kurš nozīmē, ka lapa ir oficiāla (“Verified Page”) – piemēram kā īstajai Virgin Atlantic lapai; Balva ir neprātīgi dārga – 2000 aviobiļetes uz jebkuru galamērķi + $5000 uz katrām četrām biļetēm (ja pieņemam, ka vidēji tāds roundtrip vienam cilvēkam izmaksā 300$) = $3 100 000 Tas taču nav reāli :) #esietreāli Izloze tiek veikta ar Like&Share metodi* – nopietni uzņēmumi tā nedara *mazi uzņēmumi mēdz šādi organizēt akcijas, jo nevar atļauties neko labāku (piemēram, kaut vai komentāru konkursu) – ja tiešām ticat, ka tas ir pa īstam, uzlieciet, lai Jūsu “Share” ir publisks, jo citādāk lapas administratori Jūsu “pieteikumu” vienkārši neredzēs Lai veicas! ;)

jūlijs 9, 2015