Cik tas maksās – nākamais loģiskais jautājums pēc tam, kad ir aptuveni noskaidrots, kādas digitālā mārketinga kampaņas mēs gribam.
Nav ideālās mārketinga budžeta plānošanas formulas.
Nav arī ideālu prognožu iespējas – katram uzņēmumam (un pat katrai kampaņai) ir citādākas cenas par klikšķiem, citādāki konversijas rādītāji, citādāka produktu cenošana un pārējie mainīgie, kas ietekmē finanšu plūsmu.
Ja man būtu jānosauc kaut kāds skaitlis un tas būtu dzīvības un nāves jautājums, tad es teiktu, ka digitālā mārketinga budžetam ir jābūt 10-20% robežās no ieņēmumiem, kurus ir plānots iegūt ar digitālā mārketinga palīdzību.
Šis, protams, mēdz būt sāpīgs jautājums – it īpaši jauniem uzņēmumiem, kuriem apgrozījuma vēl nav.
Es saprotu, ir uztaisīta mājaslapa, ieguldīts sagatavošanās darbos, viss gatavs un varētu sākt, bet atnāk digitālais mārketings un saka, ka grib tuvākajos mēnešos pa vienam, trim vai pat vairāk tūkstošiem mēnesī. Un neko negarantē. Un pat neprognozē.
Atkāpjoties no lirikas – ja vien Tu netirgo griķus mājsēdes priekšvakarā, mārketings būs konstanta izdevumu (vai investīciju, ja gribam izklausīties ļoti iedvesmoti) pozīcija un ar to ir jārēķinās.
Vēl viens nepatīkams aspekts – digitālais mārketings sākumā būs neefektīvs.
Līdz ar pirmajām konversijām sāks iezīmēties, kuras kampaņas ir perspektīvas, kuras mazāk. Līdz tam vienīgais, ko var darīt – pārdomāti izvietot kampaņas un cerēt, ka kaut kur “piecirtīs”.
Kaut kādā mērā tas ir līdzīgi kā ar makšķerēšanu – dažādās vietās upē ķersies dažādi un pēc ainavas būs iespējams minēt, kur ir dziļāks, kur ātrāka straume, bet kamēr makšķeres netiks liktas lietā, par zemūdens akmeņiem mēs neko neuzzināsim.
Tātad, kā var izskatīties vienkāršs ikmēneša mārketinga budžeta sadalījums un tas, ko mēs teorētiski par to varam dabūt pretī.
Izvēlējos kopējo summu 1000€, lai vienkāršāka dalīšana/reizināšana, ja šo ir vēlme izmantot kā izejas punktu sava plāna gatavošanai.
Sāksim no piltuves augšējā gala – mēs gribam, lai par mums uzzina. Tās mēdz saukt par awareness kampaņām. Tās parasti ir display kampaņas, kuras mēs noliekam cilvēkiem acu priekšā baneros un sociālajās platformās. Šajā piemērā – lookalike un interešu tārgetinga kampaņas.
Tiem, kas par mums ir uzzinājuši, mēs gribam palikt kaut kur pakausī, nevis tikt aizmirsti – tam ir retārgetings.
Tiem, kas šobrīd iepērkas pie mūsu konkurentiem, mums ir produkta/kategorijas kampaņa un konkurentu nosaukumu kampaņa.
Tiem, kas grib mūs, mēs uztaisam kampaņu uz savu zīmola nosaukumu. Lai viņiem vieglāk mūs atrast un nesajaukt ar konkurentiem un, kas ne mazāk svarīgi – apgrūtinātu konkurentu spējas tēmēt tos, kas meklē mūs.
Jāatcerās, ka dažas kampaņas pilda ne tikai savu primāro funkciju. Piemēram, tas pats retārgetings – šī kampaņa ne tikai efektīvi pārdod, bet arī būvē zīmolu.
Šajā piemērā vienīgā svarīgā kolonna ir pēdējā.
Mērīt var un vajag daudz ko, bet galu galā visus interesē, cik un ko mēs dabūnam par katru savu eiro.
Nevar dabūt tikai lētās konversijas.
Skatoties uz šo tabulu var rasties jautājums – mēs nevaram atstāt visas kampaņas, izņemot tās interešu un lookalike, kurām cena par konversiju ir visaugstākā? Tērēsim daudz mazāk un ieņemsim tikai nedaudz mazāk – tas tači pilnīgs profit?!?
Tās “dārgās” kampaņas atved tos cilvēkus, kuri vēlāk caur citām (zīmola, retārgetinga) kampaņām pabeigs to pirkumu. Kādam vajag ilgāk padomāt, kādu vajag vairāk pārliecināt.
Te arī redzams, ka daži nopirks uzreiz pēc mājaslapas apmeklēšanas, bet citiem vajadzēs padomāt un tad viņi atnāks izdarīt pirkumu (vai pieteikties uz konslutāciju) ar retārgetinga vai kādas citas kampaņas palīdzību.
Tas varbūt izskatās brutāli, bet tā nu tas mārketings strādā. Ne tikai digitālais, bet arī TV, radio un vidē. Kad beidzam par sevi atgādināt un stāstīt, pirmajā brīdī var likties, ka esam pat veselīgāki nekā bijām (jo tērējam mazāk un ienākumi turpina nākt, bet realitātē esam sākuši lejupceļu.
Panākumu atslēga – balanss kampaņu budžetos
Kad noskaidrojas, cik un kā optimāli ieguldīt katrā kampaņu tipā, dzīve kļūst mazāk stresaina, jo ir paredzama. Dažos gadījumos tas noskaidrojas relatīvi ātri, bet citkārt stabilitāti tā līdz galam sagaidīt arī neizdodas.
Man ir daži klienti, kuriem konkrēts 3-6 kampaņu komplekts bez izmaiņām ir aktīvs 5+ gadus. Ir totāli prognozējams klikšķu apjoms, konversiju procents un sekojošie pirkumi. Reizi dažos mēnešos vienai vai otrai kampaņai par maksimums 20% pamaina budžetus un reizi nedēļā patīra atslēgas vārdu listes, bet citādi – līdz patīkamai garlaicībai paredzams mārketings.
Diemžēl, tik vienkārši ar visiem nav un ikdienā iespringt sanāk pietiekoši.
Līdz garlaicīgi paredzamai mārketinga plānošanas situācijai vēlu nonākt pēc iespējas ātrāk.
