Secība te nav būtiska. Protams, ka tas, ko man iedod pazvilnēšana draugu dīvānos, nav salīdzināmi ar to, ka es nevaru no rīta vienai tehnoloģijai palūgt laika prognozi un uzlikt mūziku. Es arī nečīkstu – šis man varbūt noderēs, kad būšu atpakaļ Rīgā un aizmirsīsies, kas ir tās lietas, kas jānovērtē.
Google home
Pagājušajā ziemā šo biju ielicis motocikla kastēs un vadāju līdzi. Šogad tā neizdarīju un tagad vairs neatceros, kas tie bija par apsvērumiem – nav tā, ka tas aparāts aizņem pārāk daudz vietas bagāžā. Nekas, kaut kā tikšu pāri. Bet interesanti – nebiju piefiksējis, ka tas ir tā “ieaudzis” manā rutīnā. Parasti to izmantoju divas reizes dienā – no rīta ar “Hey Google, good morning” es tieku pie pareiza laika, laika prognozes dienai un discover weekly pleilistes no Spotify, bet otrā reize ir pirms taisos iziet no mājas un vēlreiz apjautājos par laikapstākļiem. Itkā sīkumi, bet tagad es nemāku apģērbties.
Draugu dīvāni
Šis iesit pa vakariem, jo nevar aiziet/aizbraukt ciemos un vienkārši pāris stundas pavadot runājot par visu un neko. Dažreiz pat nerunājot. Te tā nevar. Cilvēki nesapratīs.
Ritenis
Ne visas pilsētas ir tik piemērotas velosipēdam kā Rīga (pēc reljefa), bet arī tajās nepiemērotajās ik pa laikam ienāk prātā “fak, ritenis tagad noderētu”. Man nav nekas pret staigāšanu vai sabiedrisko transportu, bet ritenis ir brīvība.
Ja godīgi, es vienā brīdī sāku pētīt kāda ir situācija ar velosipēdu sūtīšanu pa Eiropu, bet tad atcerējos, ka šito čakaru man droši vien tēvs pieminēs visu atlikušo mūžu un atmetu šai domai ar roku. :)
Motocikls
Es atceros, kāpēc šoziem bez motocikla – tas vienkārši apēd daudz naudas un laika. Ja es tagad varētu atgriezties septembrī un vēlreiz gatavotos braukt uz Horvātiju, es vēlreiz motociklu atstātu mājās. Tas gan nemaina to, ka te uz visām motopelēm noskatos ar baltu skaudību un ik pa laikam iedomājos, ka būtu ērti. Ok, tiešām būtu ērti, bet nū, tas finansiāli būtu diezgan bezatbildīgi un, iespējams, beigtos ar to, ka man viņu kaut kur te vēl beigās būtu jāmēģina pārdot.
Būtu forši pavizināties.
Uzticams ēdiens
Pirmajā mēnesī es par šo pačīkstēju, jo Šibenik galīgi nevarēju salāgot savas vēlmes/vajadzības ar vietējo piedāvājumu, bet Splitā jau ēdienu piedāvājumu esmu sapratis un ir ļoti forši. Esmu atradis lētas un vidēji lētas vietas ar foršām opcijām un pamēģināt jaunas lietas ir forši.
Tas gan neizslēdz to, ka dažreiz par ēdienu domāt negribās un pietrūkst to drošo, pazīstamo iespēju, kas ir Rīgā – Rimi poke bļodas, Stockpot čili trešdienas, pat Burgas cēzara salāti un Narvesen topmaizes.
Stockpot dienas ēdienkarte man ik pa laikam izlec Facebook feedā. 🥲
Drošības sajūta
Šī nav sajūta, ka Splitā vai kaut kur citur nav droši, bet visu laiku fonā ir tāds “nedrīkst zaudēt modrību”. Tā nav stipra sajūta, bet, lai kāda arī nebūtu Rīga, man tur ir sajūta, ka, ja nu kaut kas notiks, Rīga par mani parūpēsies. Viss tik ērti, labi un pazīstami. Izņemot tās velojoslas, protams.
