tumblr_inline_mwvvhwPk6i1qc5jid

Ko es (kā uzņēmuma līdzdibinātājs) gribētu no Latvijas valsts

 

Ir pagājis pus gads kopš esam nodibinājuši uzņēmumu. Ir bijuši pārsteigumi, labāki un sliktāki, problēmas (ar kurām veiksmīgi esam tikuši galā) un citi notikumi, kas vienkārši dzīvē notiek. Nesen nosvinējām sešu mēnešu jubileju. Jā, Riddle Digital ir jau pus gads. Stabiliem soļiem dodamies pretī gada jubilejai. Šis ieraksts ir bug report par tiem gļukiem un UX, ar kuriem esmu saskāries ikdienā.

Birokrātija

Ok, šī atziņa nevienu nepārsteidz. Bet. Sistēma, kurai ir jāiziet cauri, lai kaut ko darītu ir smagnēja. Es saprotu, ka pirms EDS un citām fīčām viss ir bijis vēl trakāk, bet tik un tā. Uz lauriem gulēt nevajadzētu.

Ir ļoti grūti kādam samaksāt, ja cilvēkam ar Tevi nav darba līguma. Būtībā, ja man kādam ir jāsamaksā tikai daži desmiti latu, es uz patērēto laiku, lai to noorganizētu, reāli zaudēju naudu (tā, ka absurdos daudzumos, ja parēķina stundās). Mani tas motivē retāk dot darbus uz āru, bet tas noteikti neveicina iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti un ēnu ekonomikas mazināšanos.

Man ļoti patīk internetbankas. It īpaši tā, kas man ir pie Swedbank. Konkrētā sistēma māk sašķirot manus privātos izdevumus pa grupām un vēl nezin ko. Man nepatīk, ka man ir ar roku jāparaksta rēķini. Es domāju, ka savstarpējo rēķinu uzskaiti mierīgi var uzticēt bankai – man pietiktu, ja es reizi mēnesī vienkārši uzliktu savu parakstu uz izejošo/ienākošo maksājumu saraksta, tādā veidā apliecinot, ka par to arī atbildu.

Realitātē bankas varētu arī izveidot savstarpējus API, ar kuriem, piemēram:

  • Riddle Digital norāda, ka uzņēmums X mums ir parādā tik un tik naudas, bet uzņēmam X internetbankā par to pienāk ziņojums, kuru var apstiprināt vai noraidīt – līdzīgi kā draugiem.lv var apstiprināt noraidīt draudzības aicinājumus – tā mēs pazaudējam to katra rēķina parakstīšanu, sūtīšanu utt.
  • Es varētu samaksāt jebkuram frīlancerim, vienkārši norādot autoratlīdzības procentu (atkarīgs no izpildītā darba veida) un pārskaitot naudu – banka automātiski pieskaitītu nodokli un pārskaitītu to valstij
  • Nodokļi – mēs kā mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji automātiski varētu samaksāt nodokļus valstij (tiek maksāti no apgrozījuma – 9%)
  • u.c. – esmu par lielākām pilnvarām bankām, lai tās varētu sniegt plašākas pakalpojumu paketes un atvieglotu dzīvi iedzīvotājiem, citviet bankām jau ir lielākas pilnvaras un privātajiem klientiem ir pieejami ļoti interesanti budžeta plānošanas/organizēšanas rīki u.c. iespējas, kuras, cik man zināms, Latvijā nav pieejamas likumdošanas dēļ

Valsts arī šādus rīkus (uzbūves princips būtu līdzīgs kā interneta veikalam) drīkst būvēt pati, bet es tomēr dotu šīs iespējas bankām – šitādiem valsts projektiem ir ļoti nepatīkama pēcgarša.

Nodokļi

Nesen te visi sacepās par to mikronodokli. Taisnība ir abām pusēm – kaut kur pa vidu.

Pirmkārt, mikronodoklis ir ļoti kruta štelle. Atvečaju. Bez mikronodokļa mēs Riddle diez vai būtu dibinājuši. Mēs to vienkārši nevarētu atļauties. Vai arī mums nebūtu gājis tik ātri un tik labi.

Otrkārt, mums totāli patīk maksāt nodokļus un mēs to arī ļoti labprāt daram.

BET, tas izmaksu lēciens “mikronodoklis –> PVN maksātājs” ir milzīgs.

Es ieteiktu padomāt (mums tas vairs neko nemainīs, bet citiem var palīdzēt nenobīties) par progresīvu nodokļu sistēmu uzņēmumiem. Es saprotu, ka grāmatveži nebūtu sajūsmā, jo tur arī būtu vieta lielākam bardakam, bet vairāku soļu ceļš no mikronodokļa uz PVN būtu ļoti ļoti draudzīgs žests pret jaunajiem uzņēmumiem.

Mēs ļoti ilgi domājām, vai esam gatavi pāriet uz PVN maksātāja statusu, jo uzņēmumam, kurā lielāko izmaksu daļu sastāda tieši algas, tas pieaugums izmaksās ir oj oj oj. Mēs tomēr pāriesim, jo ir jāaug un šo procesu atlikt par gadu tomēr būtu baigi neapdomīgi. Esam izsmēluši mikronodokļa iespējas.

Tātad – rekomendēju mīkstākas pārejas iespējas no mikronodokļa uz PVN.

Secinājumi

Mums ir vesela sistēma, kas ir radīta pirms interneta (vai arī izliekoties, ka tāds neeksistē), kuru vajadzētu pārskatīt. Daudzi procesi būtībā notiek tikai ķeksīšu pēc. Un arī tāpēc, ka esam tā pieraduši un tā pieņemts.

Mikronodokli es saglabātu, bet padomātu par maigākiem pārejas soļiem uz “lielajiem” nodokļiem.

Legālajā uzņēmējdarbībā pašu nodokļu maksāšana bieži vien ir daudz patīkamāka nekā tas, kas nāk ar to komplektā.

***