Šajā bloga ierakstā aprakstīšu savas pārdomas par komunikāciju ar krievvalodīgo auditoriju sociālajos tīklos un vairāk tieši domājot par Facebook, jo draugiem.lv šādu lietotāju ir gaužām maz, bet to, kas attiecas uz twitter, rezumēšu ieraksta beigās, atsaucoties uz facebook, jo tur var novilkt ļoti daudz paralēles.
Vai ir nepieciešama komunikācija krievu valodā?
Katrs gadījums ir indivuduāls un tā arī jāapskata. Galvenais jautājums – kas ir biznesa mērķauditorija. Pirmā lieta – novērtēt esošos klientus un noskaidrot, vai viņi labprātāk komunicē krieviski vai latviski. Ja krievvalodīgo īpatsvars ir ļoti mazs, ir jāskatās, vai komunikācija krievu valodā varētu atvest tik daudz jaunus klientus, lai komunikācijas uzturēšana atsevišķā valodā atmaksātos. Piemēram, Cēsīs vietējam uzņēmumam tas visdrīzāk neatmaksātos, jo tāds tur vienkārši ir iedzīvotāju sastāvs. Rīgas mikrorajonā jau būtu pavisam cits stāsts, bet Daugavpils uzņēmumam jautājums jau būtu jāapskata no otras puses – vai ir nepieciešama komunikācija latviešu valodā.
Komunikācija no vienas lapas divās valodās – vai nu veidojot atsevišķus ierakstus latviski un krieviski, vai katru ierakstu uzreiz uzrakstot divās valodās
Lai gan risinājums pirmajā brīdī varētu šķist gaužām loģisks, tas nav tik vienkārši. Ja es izlasu ierakstu latviski, es parasti pārskrienu pāri arī krievu valodā rakstītajam, kas nozīmē, ka zīmols man lieki zog laiku. Tā pat jūtās arī cilvēks, kuram pamata valoda ir krievu.
Sliktāk tas ir gadījumos, kad lietotājs zin tikai vienu no valodām. Tas teksts, kurš ir lietotājam nezināmajā valodā, vienkārši rada lieku stresu – līdz pat robežai, kad lietotājs var sākt justies izslēgts no kāda īpaša cilvēku loka. Un tas ir slikti, jo komunikācija sociālajos tīklos visbiežāk tiek veikta ar mērķi veicināt ciešākas attiecības ar klientiem.
Domāju, ka šeit komunikatoriem sociālajos tīklos ir jāņem piemērs no citiem medijiem – ne par velti daudzu gadu garumā esam nonākuši pie tā, ka televīzijās (ar izņēmumiem), presē, žurnālos un radio valodas netiek jauktas kopā.
Komunikācija no vienas lapas divās valodās, izmantojot “Post privacy Gating”
Teorētiski ļoti labs risinājums – latviskās ziņas rādam latviešiem, bet krieviskās krieviem.
BET: Ikdienā tas vienkārši nestrādā, jo tā kā daudzi sāka lietot FB, kad tas bija vēl tikai angliski:
Latvieši lieto FB latviešu un angļu versijas
Krievi lieto FB krievu un angļu versijas
Un tā kā angļu versija ir apvienojošā, tad tur var sanākt tāds bardaks un šaušana (tārgetings) aizsietām acīm, ka labāk nemaz nesākt. Savukārt, ierakstus tikai tēmējot latviešiem un krieviem var sanākt neuzrunāt palielas latviešu un krievu auditorijas, kuras FB lieto angļu versijā. Protams, pētot sekotāju demogrāfiju un izdarot secinājumus (ņemot vērā arī to, kādā valodā iepriekš komunicēts), var mēģināt vilkt ārā secinājumus par to, kas ir sekotāji, bet tad paši uz savu atbildību, jo riskants tas pasākums dēļ tiem pašiem jau iepriekš minētajiem Latvijas Facebook lietotāju paradumiem un valodu uzstādījumiem.
Komunikācija no divām dažādām FB lapām
Šis modelis balstās uz divu atsevišķu FB lapu izveidošanu – vienu latviešu un vienu krievu auditorijai. Praksē šis risinājums, manuprāt, ir visracionālākais un vienīgais mulsums lietotājam var rasties tieši meklējot uzņēmuma lapu pašā Facebook, kad atrodas šie divi rezultāti. Ikdienā lietotājs saņems ziņas sev tīkamajā valodā un lieki nesatrauksies. Arī lapu administratoriem būs vieglāka dzīve — nepastāvēs iespēja kļūdīties ar valodām un citiem uzstādījumiem. Tas nav mazsvarīgi, jo pat bagāti zīmoli (globālie), kuri ir pārgājuši uz apvienoto lapu sistēmu, augām dienām manā “sienā” acīmredzami feilo — sākot ar to, ka es redzu Malaizijām, Vācijām un citām valstīm domātas ziņas un bedzot ar to, ka nav sakārtotas “about” sadaļas, tabi tiek nemākulīgi noformēti utt. Ja šādas kļūdas pieļauj lieli, spēcīgi zīmoli, neredzu pamatu pieņemt, ka tas viss strādās tik gludi kā gribētos. It īpaši, ja to veic cilvēks, kuram digitālā komunikācija nav pamatnodarbošanās.
Divi zaķi ar vienu šāvienu — komunikācija angļu valodā
Šādus piemērus nākas ik pa laikam redzēt un, visdrīzāk, ka tas notiek ļoti ierobežota budžeta apstākļos. Es gan neieteiktu šādi darīt. Lai gan varētu domāt, ka šādi mēs nosedzam visas auditorijas un varam reizē runāties pat ar visu Baltiju, realitāte ir cita. Gribās izmantot teicienu “ja kaut kas der visam, tas neder nekam”. Lai arī tā tiešām zīmols runā ar daudziem, tas nekad neizveidos tik ciešas attiecības ar patērētājiem kā gadījumā, ja zīmols komunicē FB lietotāja dzimtajā valodā. Un te jau saruna nonāk līdz mērķiem. Ja viens no mērķiem ir veidot attiecības, šis modelis šo uzdevumu īsti nepildīs. Ne tikai valodas barjera, bet arī tas, ka arī Baltija nav viens vesels, ir jāņem vērā. Ja pat Latvijas krievi un latvieši uz vienādām ziņām reaģē dažādi, tad Baltijas valstis viena no otras atšķiras vēl vairāk. Ziņa, kas der Lietuviešiem var totāli nebūt aktuāla parējās valstīs un otrādi.
Labāk runāt retāk un kvalitatīvāk, nekā šaut pa zvirbuļiem ar lielgabalu.
Kopsavilkums
Kā jau minēju, ja ļoti gribās komunicēt divās valodās, manuprāt, labākais risinājums ir divas atsevišķas lapas. Ja ikdienā komuncē vienā valodā, bet retu reizi gribās kaut ko pateikt arī krieviski, iesaku veidot vienu lapu un tad to konkrētu ziņu parādīt tikai krievu FB lietotājiem — lai gan lielas jēgas no tā tāpat nebūs, jo sekojošie krievvalodīgie jau būs pieraduši pie komunikācijas latviešu valodā.
Uz valodu jautājumu arī vislabāko atbildi atradīsiet tieši izvērtējot komunikācijas uzdevumus un sasniedzamos mērķus — tie vislabāk atbildēs uz šiem jautājumiem. Un vienmēr var atgriezties šajā bloga ierakstā un uzrakstīt jautājumu komentāros. Savu iespēju robežās centīšos atbildēt. ;)
Nejauciet kopā valodas, tas arī viss. 140 zīmes uzrakstīt divās valodās vajadzētu varēt + tādu tekstu tulkošana galīgi nemaksā daudz.
*Šis ieraksts ir paredzēts pragmatisks un jebkurus komentārus (jā, vienreiz pie viena mana bloga ieraksta bija komentāri!), kuri kaut vai pat netieši manā subjektīvajā uztverē pavilks uz “latvieši vs. krievi”, es dzēsīšu.
